Āfrika
Āzija
Eiropa
Dienvidamerika
Austrālija un Okeānija
Antarktīda
Klusais okeāns
Atlantijas okeāns
Indijas okeāns
Ziemeļu Ledus okeāns
Vidusjūra
Sarkanā jūra
Karību jūra
Koraļļu jūra
Dienvidķīnas jūra
Filipīnu jūra
Andamanu jūra
Ziemeļjūra
Timoras jūra un Arafuras jūra
Bengālijas līcis
Kalifornijas līcis
Tīģerčūska
KodumiTīģerčūska ir liela un ļoti indīga čūska. Tā dzīvo Austrālijas dienvidos, arī piekrastes salās un Tasmānijā. Savu nosaukumu tā ieguvusi no melnām un dzeltenām joslām, kas atgādina tīģera svītras, lai gan tās krāsa ir ļoti dažāda. Tās kodiens var būt nāvējošs. Tāpēc Austrālijā cilvēkus māca šo čūsku atpazīt un izturēties pret to piesardzīgi.1
Kā to atpazīt
- Raksts ar tumšākām joslām, kas var būt ļoti kontrastainas vai vāji saskatāmas. Krāsa ir no gaišas līdz ļoti tumšai.1
- Pamatkrāsa ir olīvzaļa, dzeltena, oranžbrūna vai darvas melna, vēders gaiši dzeltens vai oranžs.1
- Dažās populācijās ir īpatņi bez joslām, tāpēc pēc joslām vien čūsku droši noteikt nevar.1
- Parasti apmēram 1,2 metrus gara, ar spēcīgu ķermeni un strupu galvu.1
Bieži jauc ar: Pēc krāsas tīģerčūskas nevar droši atšķirt pat vienu no otras to pasugu starpā. Precīzi sugu vislabāk nosaka speciālists ar indes noteikšanas testu vai saskaitot zvīņas.1
Indes spēks
Inde iznāk caur ilkņiem vai zobiem, kad tas iekož.
Ko nodara tā inde?
Tīģerčūskas inde satur spēcīgus neirotoksīnus (tie bojā nervus), koagulantus (tie ietekmē asins recēšanu), hemolizīnus (tie sagrauj asins šūnas) un miotoksīnus (tie bojā muskuļus). Pirmie simptomi ir vietējas sāpes pēdā un kakla apvidū, tirpšana, nejutīgums un svīšana. Pēc tam diezgan ātri var sākties elpošanas traucējumi un paralīze.1
Cik bīstams tas ir cilvēkiem?
Bīstamība cilvēkiem: NāvējošsViens no bīstamākajiem dzīvniekiem pasaulē.No 2005. līdz 2015. gadam Austrālijā tīģerčūskas bija vainojamas 17% gadījumu, kad čūskas suga tika noteikta. No 119 apstiprinātām saindēšanās reizēm četras beidzās ar nāvi. Šīs čūskas cilvēkam var būt nāvējošas. Austrālijā vairāk nāves gadījumu no čūsku kodieniem izraisa tikai brūnā čūska. Kādā pētījumā norādīts, ka bez ārstēšanas mirstība ir 40–60%.1
Labas ziņas: ārstiem pret šo ir zāles (pretinde) vai ārstēšana.1
Ko tas dara, kad ir nobijies?
Apdraudēta čūska saplacina ķermeni un paceļ galvu virs zemes tipiskā pozā pirms uzbrukuma.1
Ja tas iekož
- Izmanto spiedošās pārsiešanas un imobilizācijas metodi. Uzliec platas, biezas saites uz koduma vietas, tad turpini tīt lejup un atpakaļ augšup pa visu ekstremitāti līdz padusei vai cirkšņiem. Imobilizē ekstremitāti ar šinu. Tasmānijā čūsku noteikt nav nepieciešams, jo visu Tasmānijas čūsku kodienus ārstē ar vienu un to pašu pretindi.1
- Spiedošā imobilizācija: aptin stingru elastīgo saiti ap koduma vietu un tad augšup pa visu ekstremitāti, fiksē to ar šinu un turi cilvēku pilnīgi nekustīgu, līdz ierodas palīdzība.
- Nemazgā kodumu: slimnīcā var pārbaudīt uz ādas palikušo indi, lai izvēlētos pareizo pretindi.
Vienmēr vispirms zvani uz savu ārkārtas numuru (112, 000, 911). Tie ir vispārīgi pirmās palīdzības padomi, nevis medicīniska konsultācija. Pirmās palīdzības pamati
Esi drošībā
- Nekad neaiztiec, neķer un neķircini savvaļas dzīvnieku, pat mazu, un pat ja tas izskatās aizmidzis vai miris.
- Dod tam vietu. Ja tādu satiec, saglabā mieru, lēnām atkāpies un ļauj tam iet savu ceļu.
- Ja tāds tev iekož: saglabā mieru, nekusties, zvani uz savu ārkārtas numuru (112, 000, 911) vai ātri dodies uz slimnīcu. Atceries, kā tas izskatījās, foto palīdz.
Tas nav nolēmis tevi medīt. Tas izmanto indi, lai noķertu barību vai aizsargātos, un daudz labprātāk paslēptos. Vairāk par drošību
Cik tas ir liels?
Cik tas ir garš?
tikpat garš kā 4 mājas kaķi no deguna līdz astei
tikpat garš kā 11 banāni rindā viens aiz otra
varētu noskriet 100 metrus 49 sekundēs (ātrākajam cilvēkam vajag 9,6)Cik liels ir Tīģerčūska salīdzinājumā ar TEVI?
Tikai matemātika tavā pārlūkā. Nekas netiek saglabāts vai kaut kur nosūtīts.
Cik tas ir ātrs?
Fakti
Vienā kodienā čūska izdala 35–65 miligramus indes, bet cilvēkam nāvējošā deva ir 3 miligrami.1
Čapela salas tīģerčūska ir šīs sugas milzis: tās vidējais garums pārsniedz 6 pēdas (apmēram 1,9 metrus).1
Tīģerčūskas var redzēt peldam, rāpjamies kokos un ielienam ēkās.1
Lielākajā daļā Austrālijas štatu tīģerčūskas ir aizsargātas. Par to nogalināšanu vai savainošanu var piemērot naudas sodu līdz 7500 Austrālijas dolāriem.1
Tīģerčūskas labi panes zemu temperatūru un siltākās naktīs var būt aktīvas.1
Tasmānijas tīģerčūskas parasti ir mierīgas, droši vien tāpēc, ka dzīvo vēsākos apvidos.1
Mītu grāvējs
Mīts: Tīģerčūskas veidu var noteikt pēc tās krāsas.
Patiesība: Krāsa ļoti atšķiras dažādiem īpatņiem un gadalaikos, tāpēc pēc tās čūsku droši noteikt nevar. Precīzāk to var izdarīt ar indes noteikšanas testu vai saskaitot zvīņas.1
Indes ekspertiem
No kurienes nāk fakti
- Tiger snake (Wikipedia (CC BY-SA 4.0))
- Notechis scutatus (iNaturalist): nosaukumi un klasifikācija.
- Venom Wiki: bīstamības līmenis, tipiskais izmērs un ātruma minējums ir mūsu pašu. Paskaties, kā mēs tos aprēķinām: Kā mēs vērtējam bīstamību.
Katram faktam šajā lapā ir numurs, kas norāda uz tā avotu. Ja mēs kaut ko esam sajaukuši, piedod, mēs esam dzīvnieku fani, nevis zinātnisks žurnāls. Uzraksti mums uz [email protected], un mēs to izlabosim.
Skorpions ir izsalcis! Venom Wiki ir viena cilvēka projekts: bezmaksas, bez reklāmām un bez izsekotājiem. Neliels ziedojums palīdz to uzturēt tiešsaistē.Pabaro skorpionuVairāk no tās pašas grupas: Austrālijas čūskas
Coastal taipan
Common death adder
Eastern brown snake
Iekšzemes taipans
Collett's snake
Desert death adder
Dzīvo arī: Austrālija un Okeānija
Sydney funnel-web spiderTarantulas un piltuvtīklu zirnekļiNāvējošs
Redback spiderZirnekļiVajag ārstu
Brown tree snakeMugurzobu čūskasTikai sāp
Hooded pitohuiCiti toksiski dzīvniekiTikai sāpNeaiztikt
PlatypusIndīgie zīdītājiTikai sāp
Northern tree-dwelling funnel-web spiderTarantulas un piltuvtīklu zirnekļiNāvējošs